Regulāra analīžu veikšana ļauj laikus atklāt un mazināt kardiovaskulāros riskus. Lai izvērtētu tauku jeb lipīdu vielmaiņu organismā, ļoti svarīgi asinīs noteikt vairākus rādītājus (lipīdu frakcijas): kopējo holesterīnu, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnu ABLH, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīnu ZBLH un triglicerīdus. Ja kāds no tiem nav normas robežās, jākonsultējas ar ārstu, jo tas var būt drauds sirds asinsvadu veselībai.

Ja holesterīna par daudz

Holesterīns ir taukviela, kura lielāko daļu saražo aknas, bet mazākā nonāk organismā, lietojot uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus – zivis, olas, sieru, krējumu. Tas nešķīst asinīs un cirkulē asinsrites sistēmā ar zema blīvuma un augsta blīvuma lipoproteīnu palīdzību. Lielākā daļa holesterīna – "sliktais" ZBLH – nonāk šūnās, bet mazākā – "labais" ABLH – nonāk aknās un tiek izvadīts no organisma. Starp citu, augsta blīvuma holesterīns palīdz atbrīvoties no "sliktā" holesterīna, pārvietojot to no asins šūnām atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts. Taču, ja asinsritē ir pārāk daudz sliktā holesterīna, tas sāk izgulsnēties uz asinsvadu sieniņām (ateroskleroze), veidojot cietas plāksnītes – pangas, kuras var atrauties un daļēji vai pilnībā nobloķēt asinsvadu galvā, sirdī, plaušās, izraisot miokarda infarktu vai insultu, it īpaši, ja ir arī citi riska faktori, piemēram, liekais svars, augsts arteriālais asinsspiediens, cukura diabēts.