Līdz ar vasaras iestāšanos pamazām tuvojas laiks, kad Latvijas mežos var ieraudzīt un salasīt dažādas ogas. Pirmās ap saulgriežu laiku sārtojas meža zemenes, tad – mellenes, zilenes, brūklenes un meža avenes. Svarīgi ir zināt ne tikai ogu ražas laiku, bet arī to, kādos mežos katra visbiežāk sastopama. Zināšanas par ogu sugu optimāliem augšanas apstākļiem nereti palīdz atrast labākās ogošanas vietas. Konsultē LVMI "Silava" zinātniskā asistente Agita Treimane.

Ogu vākšanai un uzskaitei senas tradīcijas

Ogošana pie mums ir ļoti izplatīta. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava īstenotajā Meža attīstības fonda finansētajā pētījumā Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā noskaidrots, ka 2024. gadā ogas vākuši 41% Latvijas iedzīvotāju, bet aptuveni 6% ogošanu izmantojuši kā papildu ienākumu avotu.

Meža ogu resursu izpētei Latvijā ir senas tradīcijas. Jau 20. gadsimta 60. gados tika veikta savvaļas ogu uzskaite un ražības izvērtēšana visās mežsaimniecībās, bet piecās – arī produktivitātes novērtēšana. Kopš 2015. gada Silavas darbinieki pastāvīgajos Meža statistiskās inventarizācijas parauglaukumos veic ogulāju un sīkkrūmu uzskaiti, nodrošinot reprezentatīvus datus par nekoksnes resursiem dažādos meža tipos visā valstī. Šāda veida ilglaicīgs monitorings sniedz zinātniski pamatotu informāciju par dažādu ogulāju sastopamības reģionālajām atšķirībām, par to pārmaiņ