Klimata pārmaiņām uzņemot apgriezienus, ekstremāli laikapstākļi – kā karstums vai intensīvi nokrišņi – pilsētu iedzīvotājus skar arvien biežāk. Kā ar to sadzīvot? Jāmainās ir gan cilvēkam, gan urbānajai videi. Mūsdienās pilsētas zaļās infrastruktūras uzlabošanas risinājumi ir kļuvuši populāri visā industriāli attīstītajā pasaulē. Valstis pat sacenšas, kura uzbūvēs lielāko jumta dārzu, pašu zaļāko vai augstāko koka ēku.

Spēja radīt mūsdienīgus, ilgtspējīgus pilsētvides risinājumus ir civilizācijas kvalitātes zīme. Joprojām populāri ir jumta dārzi, kaut gan tagad par populārākā jumta platību arhitektoniskā risinājuma godu sāk sacensties arī saules paneļu parki. Būtu jājautā – kas zaļāks? Popularitāti gūst arī vertikālie dārzi pie ēku ārsienām, bet lietusdārzi veiksmīgi savāc un izmanto lietus ūdeni, pasargājot pilsētas teritorijas no applūšanas.

Zaļš un vēl zaļāks

Viens no pilsētas komforta rādītājiem ir zaļumu – parku, koku – attiecība pret apbūves laukumu. No šī viedokļa Rīga kopumā ir cilvēkam diezgan labvēlīga vieta. Tomēr tai jākļūst vēl labākai, palielinot komfortu arī vēsturiskajā apbūvē.

Kā veco pilsētas apbūvi padarīt cilvēkam draudzīgāku, zaļāku, kā panākt, lai mūri elpo, šobrīd spriež speciālisti visā pasaulē un piedāvā dažādus tehniskos risinājumus. Tam tiek izmantoti apstādījumi, sezonālie zaļumi, zaļie jumti un mūsdienīgas zaļās sienas, kas krietni atšķiras no romantiskajām, ar vīteņiem noaugušajām angļu savrupmāju sienām.