Ir receptes, kuras tiek gatavotas gadu no gada un gandrīz katrā ģimenē. Tās nodod no paaudzes paaudzei, kaimiņiem, draugiem un paziņām. Tās tiek publicētas, atklātas no jauna un turpina dzīvot.

Pie tādām receptēm es pieskaitu klasiskos ievārījumus, kompotus, sulas, sīrupus, želejas. Parasti tos vāra un gatavo ar balto cukuru un garšvielas vai garšaugus pievieno reti un maz. Galvenā vērtība ir tīrā konkrētā augļa vai ogas garša.

 Raksturīgāk šajos ievārījumos ir ogu asorti, kad garšā vērtīgākās ogas – zemenes, avenes, upenes – tiek jauktas ar jāņogām, ērkšķogām vai āboliem.SulasSulu var iegūt no visiem augļiem un ogām. Ir vairāki to ieguves veidi. Sulu var iegūt, mehāniski izspiežot no veseliem vai daļēji sasmalcinātiem augļiem un ogām. Masu var izspiest caur sietu vai marli. Mūsdienās iecienītākais mehāniskais sulas spiešanas paņēmiens ir ar elektrisko sulu spiedi. 

Otrais veids ir, augļus un ogas tvaicējot. Trešais veids, ja gatavus veselus vai sasmalcinātus augļus vai ogas pārkaisa ar cukuru, tas izvelk sulu, kuru pēc tam nolej. Palikušās daļas var kaltēt vai pievienot ievārījumiem. 

Uz 1 litru sulas pievieno 200 g cukura un uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai. Ja sulas virspusē veidojas putas, tās nosmeļ. Sulu vēl karstu salej sterilās pudelēs un aizvāko ar steriliem vākiem.