Man dārzā jau kuro gadu izgāžas čīkstenes. Kaimiņienei, no kuras ņēmu stādus, tā nenotiek. Tātad šķirne nav vainīga? autā Valentīna Zasā. 

"Čīkstenes visbiežāk izgāžas no labas dzīves, taču varbūt vainojama dzīve ēnā," skaidro kolekcijas dārza “Saulesķirši” saimniece Velta Breidaka.

Čīkstenes jeb laimiņi aug ekstrēmos apstākļos, kur citiem klātos plāni. Sukulentiem (augiem ar biezām, gaļīgām lapām) vajag trūcīgu augsni un saulainu vietu. Stādot un mēslojot nedrīkst pārdozēt slāpekli, jo tas izdzen pārāk gļetu augumu, zaļo masu. 

Savām čīkstenēm Velta komplekso mēslojumu dod tikai vienreiz pavasarī. Taču arī čīkstenēm ir izturības mērs, piemēram, pie tūjām, kas apēd barības vielas un atņem mitrumu, nīkuļos pat šīs ziemcietes.

Var stādīt visur

Puķes par čīkstenēm iesauktas tāpēc, ka, paberzējot lapas, tās čīkst. Auga sinonīms ir laimiņi. Meklējot informāciju internetā, noderēs latīņu nosaukums Sedum. Veltai pašai ir daudz dažādu sugu un šķirņu čīksteņu, un dārzniece tās uzskata par izcilām puķēm: "Nesaprotu, kāpēc čīkstenes nav tik populāras, kā tām vajadzētu būt. Varbūt tās vēl atmiņas no vecajiem laikiem, kad bija tikai viena veida un visi sabiedriskie apstādījumi pilni. Taču tagad čīkstenēm ir pilnīgi jauna ēra."