Lielākā kļūda, ko pieļauj, audzējot tomātus piemājas siltumnīcās, ir to pārmēslošana ar slāpekli. Šo dārzeņu audzēšanā jāievēro smalka robeža starp optimāliem audzēšanas apstākļiem un stresu.

“Ja tomāti netiek maksimāli izdzīti, bet saprātīgi badināti, tā iegūstot mazāku ražu, augļiem veidojas intensīvāka garša, lielāks piesātinājums ar bioloģiski aktīvajiem savienojumiem: likopēnu, karotinoīdiem, fenoliem, flavonoīdiem, šķīstošajiem cukuriem, organiskajām skābēm.

Lielākā daļa šo vielu variē tomātu augļos atkarībā no šķirnes un vides faktoriem,” skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta pētniece Ieva Erdberga.

Mēslo tikai sākumā

Veselīgiem, pareizi barotiem tomātiem lapas ir pelēcīgi zaļas. Par slāpekļa pārbagātību liecina zilganzaļa lapu krāsa. Jāņem vērā, ka tomāts ir ziedaugs, kuru pārmēslojot ar slāpekli, iegūst mazāk ziedu.

Tomēr salīdzinājumā ar spinātiem (kam pieļaujamais nitrātu daudzums ir 3500 mg/kg), tomāti nav dārzeņi, kuru audzēšanā viegli pārsniegt zemāko pieļaujamo nitrātu daudzumu pārtikā (200 mg/kg zīdaiņu pārtikā), jo to nogatavošanās process ir 1–2 mēnešus ilgs.

Šajā laikā lielākā daļa uzņemto nitrātu jonu jau ir iekļāvušies bioloģiskajos savienojumos un brīvā formā šūnsulā atrodami maz.

Ieva Erdberga iesaka tomātiem mēslojumu dot tikai sezonas pirmajā pusē. Piemēram, papildmēslošanai var izmantot komplekso mēslojumu NovaTec Classic ar nitrifikācijas inhibitoru, kas aizkavē slāpekļa bezmērķīgu nokļūšanu gaisā.

Mēslojumu lieto tikai vienreiz sezonā (jūnijā, kad zied 1.–2. ķekars), izkaisot ap augiem 10–20 mg uz metru vai 1–2 tējkarotes uz augu. Šādi nav iespējams iegūt ar nitrātiem pārpilnus tomātu augļus.

Laista tikai rīta pusē

Tomātu sekmīgai attīstībai un slimību profilaksei vēlamais gaisa mitrums ir 60%, ko Latvijas apstākļos nodrošināt ir ļoti grūti, tāpēc vēl bez vēdināšanas jebkurā siltumnīcā vēlams ierīkot lentveida laistīšanu, kas samazina nepieciešamo ūdens patēriņu un izslēdz celiņu slapināšanu.