Pie mājražotāja Jāņa Lapsas uz Ogri dodamies pirmām kārtām tādēļ, lai uzzinātu, kā Lapsu mājas siera saimniekam izdevies iekļūt to piena pārstrādātāju sešniekā, kuriem atļauts ražot jāņusieru. Cik bieza ir mazā ražotāja maizes garoziņa patlaban? Kas ir tie vaļi, kas palīdz ne vien noturēties virs ūdens, bet arī paplašināt ražošanu?

Prasības stingras

Jāņusiers Eiropas garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā tika iekļauts 2015. gadā. Lai iekļūtu šajā sarakstā, produktam konkrētajā valstī jābūt ražotam vismaz 300 gadu. Jāņusieram šis stāžs ir 400–500 gadu, tā ka pārspēj minētā reģistra prasības.

Latvijā ražot sieru ar ķimenēm nav liegts nevienam, taču to dēvēt par jāņusieru drīkst tikai tie piensaimnieki, kas apņemas šo piena produktu ražot pēc noteiktas sensenās receptes. Pašlaik Latvijā ir pieci šādi lielie ražotāji: Rankas piens, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils piens, Straupes piens un Valmieras piensaimnieks, kam nu piepulcējies arī mājražotājs Jānis Lapsa.

Uzaicinājumu piepulcēties šim sešniekam Lapsu mājas siers vairākkārt saņēmis no sabiedriskās organizācijas Siera klubs, kurā apvienojušies piena pārstrādes uzņēmumi, profesionālās skolas, zemnieku saimniecības, kas ražo piena produktus, pavāri un citi interesenti. 

“Pērnvasar nolēmām, ka varētu atsaukties šim uzaicinājumam. Nopirkām jāņusiera ražošanai speciāli paredzētu – dubultu – katlu un sākām gatavot to pēc noteiktas receptes, kas norādīta konkrētajā Eiropas Savienības regulā. Testējām, kas izdodas un pie kā vēl jāpiestrādā,” stāsta Jānis.