Vēlos siltināt lauku māju. Kā labāk to darīt - no ārpuses vai iekšpuses? Jautā Jānis G. Konsultē SIA "KMT Projekts" valdes loceklis Māris Stiprais.

Jānovērtē situācija

Pirms ķeras pie siltināšanas, rūpīgi jāizvērtē situācija un jānosaka zonas, kurās mājai ir siltuma zudumi. Iespējams, visas ēkas siltināšana pat nav nepieciešama.

Aukstā laikā, kad uzsākta apkure, ēku var izpētīt ar atbilstīgu termokameru, kas parādīs, kuras ēkas daļas sasilušas vairāk (telpas un āra gaisa temperatūras starpībai jābūt vismaz 10 grādiem).

Pareizi interpretēt iegūtos datus gan var tikai pieredzējis speciālists. Konkrēto siltināšanas veidu parasti izvēlas, ņemot vērā materiālus, no kuriem ēka uzbūvēta, sienu biezumu, vēlmi saglabāt pēc iespējas lielākas iekštelpas.

Jāņem vērā, ka, siltinot māju no ārpuses, iekštelpu samazinājuma nebūs, tomēr ēkai būs vajadzīga ārējā apdare, kas siltinājumu pasargās no atmosfēras iedarbības.

No ārpuses…

Sienu siltināšanai no ārpuses noderīgo materiālu klāsts ir plašs. Derēs putupolistirols, poliuretāna putas (abi gan ir neelpojoši materiāli), minerālvate.

Siltinājuma biezums atkarīgs no sienu konstrukcijas. Arī šajā gadījumā bez pieredzējuša speciālista konsultācijas būs grūti iztikt. Izvēloties, piemēram, koka ēkai minerālvati, tehnoloģija ir visai vienkārša.

Pie sienas no ārpuses stiprina latojumu – tam jābūt tik biezam, cik bieza būs siltinājuma kārta. Starp latām ievieto, piemēram, lokšņu minerālvati, tās biezums – vismaz 100 milimetru.