Pirmās ziņas par mārtiņrozēm (Dendranthema) atrodamas Ķīnas filozofa Konfūcija rakstos. Japānā tās kļuvušas par nacionālo puķi, kurai par godu oktobrī rīko īpašus svētkus. 19. gadsimta otrajā pusē mārtiņrozes atceļoja līdz Eiropas dārziem, un tagad tās audzē visā pasaulē. 

Puķes izceļas ar dažāda veida ziedkopām – tās var būt lodveida, starveida, cirtainas, plakanas vai līdzīgas margrietiņu ziediem.

Pēc ziedu daudzuma augus iedala

vienziedu (lielziedu) mārtiņrozēs. Audzē uz viena vai vairākiem dzinumiem, kam galā atstāj tikai centrālo pumpuru. Zieda lielums 10–25 cm. Tās vislabāk padodas audzēšanai siltumnīcā vai zem plēves.

Sīkziedu mārtiņrozes audzē krūmā ar visiem sānu pumpuriem. Zieda lielums 2–12 cm. Daļu no šīs grupas mārtiņrozēm izmanto āra apstādījumiem. Parasti tās ir neliela auguma bagātīgi ziedošas šķirnes ar noturīgiem kātiem un blīvu lapojumu. Pavasarī, kad krūms jau kupli saaudzis, bet ziedpumpuru vēl nav, tā formu var paveidot, nogriežot dzinumu galotnītes.