Rudenī un ziemā, kad saules gaismas ir ievērojami mazāk, daudzi novēro redzes pasliktināšanos – gan tie, kuri ikdienā nēsā brilles, gan tie, kuriem tās nemaz nav nepieciešamas. Kāpēc tā, un kā rīkoties, ja redzes asuma pavājināšanās kļuvusi traucējoša.

Acīm nepieciešams adaptācijas laiks

Redze ir ļoti atkarīga no gaismas. Mainoties apgaismojumam, mainās acs zīlīte, kuras uzdevums ir regulēt gaismas ieplūšanu acī. “Kad ārā spīd saule un ir gaišs, zīlīte ir visšaurākā – aptuveni 3 milimetri. Šajā brīdī skatāmies, uztveram krāsas ar centrālo redzi jeb labāko redzi, kas mums ir. Krēslas un tumšajās diennakts stundās acs zīlīte paplašinās. Līdz ar to centrālā redze pasliktinās, jo pieslēdzas arī perifērā jeb sānu redze, kas atbildīga par redzēšanu krēslā un naktī, taču ir ievērojami vājāka par centrālo redzi,” skaidro optikas salonu Metropole optometriste Dace Drupa. 

Tāpēc, iestājoties rudenim un ziemai, kad dienas gaismas ir krietni mazāk, redze mazliet pavājinās visiem. Tomēr tas, cik ļoti šīs izmaiņas katrs izjūt, atkarīgs no acu veselības, arī tā, vai cilvēks nēsā plusa vai mīnusa korekcijas brilles.

“Tie, kuriem nepieciešamas brilles ar plusu korekciju, pat mēdz teikt, ka krēslā vai naktī redz labāk nekā dienā. Tas tāpēc, ka pluss vairāk koncentrējas acs centrā, bet mīnuss perifērijā. Paplašinoties zīlītei, pluss, kas ir centrā, samazinās, tāpēc acs jūtas labāk. Savukārt tiem, kam nepieciešamas mīnusu korekcijas brilles, ir otrādi, tāpēc tumšākā apgaismojumā redze pasliktinās,” paskaidro speciāliste.

Novērojot redzes izmaiņas rudenī, cilvēki bieži sabīstas, ka redze nopietni pasliktinājusies, būs jāmaina brilles. Protams, ir svarīgi, vai brilles patiešām ir redzei atbilstīgas, cik sen redze pārbaudīta. Ja korekcija ir atbilstīga, visbiežāk šī redzes pavājināšanās nav nekas slikts, acīm vienkārši jāpierod pie apgaismojuma maiņas. Turklāt ar gadiem mainās arī acis, un redzes adaptācijas periods var būt ilgāks.