Dzestrā ievziedu laikā mērojam tālāku ceļu uz Kuldīgas novada Gudenieku pagastu, lai tiktos ar lauku mājas "Kazenieki" saimnieci un kolekcijas dārza veidotāju Kristīnu Rudavičūti-Putniņu. Viņas dārzs radīts ar neatlaidību, pacietību un mīlestību. Te līdzās klasiskām ziemcietēm var apskatīt arī retus un neparastus augus.

No laukiem uz pilsētu un atpakaļ

“Šīs ir mana vīra Jāņa vecāku mājas. Abi esam lauku bērni – Jānis dzimis un uzaudzis Gudeniekos, bet es nāku no Aizputes pagasta. Kad iepazināmies, abi atradām darbu Rīgā, dzīvojām Jūrmalā, bet nedēļas nogales un atvaļinājumus vienmēr pavadījām laukos. Četrās sienās dzīvoklī nosēdēt bija grūti. Jau tolaik šeit audzējām visus dārzeņus, augļus un ogas, lai, pilsētā dzīvojot, nebūtu jāpērk veikalā. Kad pirms septiņiem gadiem piedzima meitiņa Katrīna, atgriezāmies laukos pavisam,” stāsta Kristīna.

Augi prasa pacietību

Gudeniekos ir ļoti mālaina zeme, tāpēc dārza iekopšana un dobju veidošana nav viegla. “Lai iestādītu kādu augu, roku bedri vismaz divu lāpstu dziļumā. Apakšā drenāžai ieberu granti, virs tās kūtsmēslus un tad sagādātu melnzemi,” saka saimniece. Viņa skaidro, ka kokiem un krūmiem, īpaši, ja tie stādīti mālainā zemē, jāļauj ieaugt vismaz trīs gadus. Dažkārt augs sākumā īsti neaug, nīkuļo, bet nevajag uzreiz rakt ārā, jābūt pacietīgam un jāļauj iesakņoties.