Gūžas locītavas savieno augšstilba kaulu ar iegurni, to galvenā funkcija ir balstīt cilvēka ķermeni gan miera stāvoklī – stāvot, gan kustībā – staigājot, skrienot. Tās ir vienas no noslogotākajām locītavām un noveco – nolietojas līdz ar visu ķermeni. Ar mēreni nodilušām gūžas locītavām cilvēki vēl sadzīvo itin labi, bet, kad tās skārušas pamatīgas deģeneratīva rakstura izmaiņas, locītava jānomaina, aizstājot ar mākslīgo jeb endoprotēzi. Sīkāk par šo operāciju stāsta ORTO klīnikas traumatologs, ortopēds dr. Andrejs Peredistijs. 

Kad jāpārbauda gūžu veselība

“Par nodilumu signalizē sāpes. Visbiežāk tās ir diezgan neskaidras – ap gūžu, muguru, un cilvēks parasti domā – pie vainas mugura. Par nopietnu gūžas nodilumu var vēstīt arī sāpes celī. Tāpēc nepieciešami izmeklējumi: gūžas, muguras, ceļa rentgens, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Tomēr visraksturīgākās gūžas patoloģiju raksturojošās pazīmes ir sāpes cirksnī. Tās nav nepārtrauktas, sākumā visbiežāk parādās pēc slodzes, aktīvākām kustībām. Cilvēks atlaižas atpūsties, un sāk sāpēt cirksnis. Sāpes var just cirkšņa dziļumā, no priekšpuses, arī no mugurpuses. Ja tādas parādās, vēlams doties pie ģimenes ārsta, lai tas nozīmē veikt iegurņa rentgenu,” skaidro ārsts.

Sākumā kustību, locītavas rotācijas ierobežojumi var neizraisīt sāpes, bet ar laiku tās parādās un pieaug. Tā kā minēto kustību apgrūtinājums var būt arī muguras lejasdaļas problēmu dēļ, izmeklējumos jānoskaidro īstais cēlonis.