Teicienam "Re, kur tas suns aprakts!" pamatā ir reāls vēsturisks notikums. Tas saistās ar bruņiniekiem Vangenheimiem, kuri 17. gs. dzīvojuši Vinteršteinas ciemā Tīringenē. 

Kad dzimtas iemīļotais četrkājainais draugs, kuram bija uzticēts nest mīlas ziņas kādam kungam Gotā, nomiris, Vangenheimu mežsarga atraitne likusi uztaisīt sunim zārku kā kristietim un vēlējās, lai Štucels tiktu apglabāts kapsētā, bet priesteris iebildis, sakot, ka tas ir nepieņemami. Tad atraitne piešķīrusi baznīcai 100 dālderus un priesterim 50 dālderus. Nauda baznīcai un nabadzīgajam priesterim bijusi nepieciešama, un suns ticis apglabāts Vinteršteinas kapsētā. Tomēr lieta kļuvusi publiski zināma, priesteris atcelts no amata, bet Štucels izrakts. Sieviete tad to apglabājusi pilsdrupu pakājē un uzstādījusi skaistu kapakmeni ar dzejisku veltījumu sunim par viņa uzticību un dzīvesprieku. Kopš tā laika Tīringenē pastāv teiciens "Vinteršteinā, kur tas suns aprakts", bet Štucela kapavieta kļuvusi par populāru tūrisma objektu.

Kapsētas Latvijā

Arī mūsdienās daļa cilvēku izvēlas mīluļus apglabāt ar īpašu uzmanību. Latvijā neskaitāmus pieminekļus kaķiem, suņiem, trusīšiem, kāmīšiem, žurciņām vai putniņiem var redzēt Babītes pagastā dzīvnieku kapsētā "Citi medību lauki", kas savu darbību pēc formalitāšu kārtošanas septiņu gadu garumā aizsākusi 2004. gadā.