Zemesvēžiem sevišķi patīk tomātu, salātu un redīsu jaunie dīgsti un stādi.  Zemesvēžu izrakto alu vietās augošie augi nīkuļo, jo tiem ir apgrūtināta barības vielu un mitruma piegāde. Šī kukaiņa apkarošanā diemžēl nav vienas brīnummetodes un tikai kompleksa paņēmienu izmantošana, turklāt tikai pāris gadu garumā, dos panākumus. 

Visbiežāk zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa L.) sastopams Latvijas piejūras zemienē un Zemgales teritorijā. Jūnijā zemesvēža mātīte vietā, kura ir irdena, ar kūtsmēsliem bagātīgi mēslota, kā arī kūdrainā augsnē, 20-30 cm dziļumā izveido vistas olas lieluma ligzdu, kurā iedēj 30-300 oliņas. Mazuļi izšķiļas pēc 20 dienām, un visu šo laiku mātīte ligzdu apsargā. Kāpuri ir 2-3 mm gari un pārtiek galvenokārt no kūtsmēsliem. 

Būtiski kaitīgāki tie kļūst ar otro gadu, bet pēc trīs gadiem jau ir spējīgi vairoties. Zemesvēzis ir visēdājs – ēd augu saknes, augu atliekas un citus augsnes dzīvos iemītniekus. Zemesvēžiem nepatīk vēss un lietains laiks.