Tiem, kuriem nav svešs zvaigžņotās debess skaistums un kuri labprāt tajā lūkojas gan ziņkāres, gan estētiskas sajūtas vadīti, noteikti nepalaidīs garām naktis, kad debesīs redzams, ja ne gluži zvaigžņu lietus, tad vismaz ievērojami vairāk krītošo zvaigžņu nekā parasti. 

Ja ticam brīnumam

Cilvēkiem, kas vēl nav zaudējuši ticību brīnumiem, patīkami iedomāties, ka ikviena krītošā zvaigzne piepilda kādu vēlēšanos… Protams, tikai tad, ja paspēts to izteikt, kamēr zvaigzne krīt, bet vēl nav nokritusi. Ir gan arī cits variants – brīžos, kad zvaigžņu lietus sevišķi bagātīgs, varētu pacelt acis uz debesīm un visu laiku bez pārtraukuma tikai vēlēties un vēlēties… Un gan jau kāda zvaigzne (kas patiesībā ir tikai atmosfērā sadegošs smilšu graudiņš) nokritīs tieši tajā brīdī, kad izskanēs lūgums.

Tā nu sanāk, ka krītošās zvaigznes (ko gudri vīri sauc par meteoriem) interesē gandrīz jebkuru – izņemot tos nedaudzos sausiņus, kuri izpētījuši visu par Zemes atmosfēru un puteklīšu ceļošanu kosmosā, kuri brīnumiem vairs netic kopš laikiem, kad dāvanas viņiem nesa Ziemassvētku vecītis, un kurus skaistuma baudīšana tikai atrauj no, viņuprāt, daudz svarīgākām lietām. Starp mūsu izdevuma lasītājiem tādus atrast laikam gan būs grūti un tādēļ, kā katru gadu – arī par gada ievērojamākajām meteoru plūsmām un zvaigžņu lietiem.