Ko darīt, ja dārzā ieviesušās ūdensžurkas? Palīdzību lūdz Ilze K.

Ūdensstrupastes (Arvicola amphibius) jeb ūdensžurkas ir vieni no lielākajiem dārza kaitniekiem – tās grauž augļukoku un ogulāju saknes, bojā dārzeņus un dekoratīvos augus. Ja tās laikus netiek ierobežotas, īsā laikā var ciest ievērojama daļa ražas.

Ūdensžurku bioloģija

Ūdensžurka ir kāmju dzimtas grauzējs. Tās ķermeņa garums sasniedz 15–22 cm un svars 100–250 gramu, bet aste ir īsāka nekā parastajām pelēm vai žurkām. Dzīvnieks izskatās masīvs, ar noapaļotu purniņu, nelielām ausīm un spēcīgiem zobiem, kas paredzēti sakņu, mizas un dažādu augu daļu graušanai.

Ūdensstrupastes mīt mitrās vietās: upju, grāvju, dīķu malās, taču bieži pārceļas uz dārziem, kur atrod pietiekami daudz piemērotas barības. Tās veido sarežģītu alu sistēmu, kas var būt vairākus metrus gara, ar ligzdas kamerām un ejām barības uzkrāšanai. Var apdzīvot arī kurmju veidotās alas. Šie grauzēji barojas ar zālaugiem, saknēm, stublājiem, koku un krūmu saknēm. Īpaši bīstami ir augļudārziem, jo bojā jauno stādu saknes, reizēm apgrauž pat koku stumbrus pie pamatnes.