Pirmo gadu savā dārzā iestādīju gladiolas. Kad noraku sīpolus, pie katra bija izaudzis skaists čemurs ar vairsīpoliņiem. Gribu no tiem izaudzēt skaistus, jaunus sīpolus, kā tas darāms? Jautā Liene Rīgā. 

Kur glabāt

Kolekcionārs Modris Paegle ar 35 gadu pieredzi gladiolu audzēšanā iesaka izraktos sīpolus nomazgāt, jo slapjos rudeņos tie ir dubļaini. Nest tādus telpā un pēc tam tīrīt smiltis nav prāta darbs. Nomazgātos sīpolus žāvē istabas temperatūrā un visu laiku uzmana, kad no jaunā bumbuļsīpola viegli atdalās vecais, sakaltušais sīpols kopā ar saknēm. 

Ja notur par ilgu siltumā, saknes piekalst pie sīpoliem un tās var noraut tikai ar spēku, riskējot sabojāt jauno sīpolu. Tad vēl pāris nedēļu sīpolus tur istabas temperatūrā (lai gan virsējās segzvīņas izskatās nožuvušas, dziļākās kārtas var būt mitras, un sīpols var sapūt). Pēc tam tos noliek vēsumā, vislabāk +5 °C temperatūrā. Ja gladiolas audzē dārza skaistumam un nav vairāk par 20–50 sīpolu, tos var salikt kaprona zeķē un līdz pavasarim glabāt ledusskapja apakšējā nodalījumā.

Galvenais − laba dīdzība

Vairsīpoliņi ir galvenais šķirņu pavairošanas un atjaunošanas materiāls, tāpēc gladiolu audzētājam jādara viss, lai vairsīpoliņiem būtu laba dīdzība. Tā atkarīga no sēšanas laika, augsnes mitruma, glabāšanas apstākļiem ziemā (+2…+5 °C), apstrādes paņēmieniem pirms sējas. 

Dažādām šķirnēm vairsīpoliņu dīdzība un augšanas intensitāte atšķiras. Ja iesēj vēlu un augsnē trūkst mitruma, tie var sadīgt tikai augustā. Pavairošanai vajadzētu izvēlēties tikai rupjākos vairsīpoliņus, kas nav mazāki par 4–5 mm diametrā.