Zemnieku interese par kabačiem ir noturīga gadiem ilgi, kas skaidrojams ar gana augstu ražību – līdz 60 t/ha – un zemākām ražošanas izmaksām salīdzinājumā ar lauka gurķiem.

Šīs zemākās izmaksas rodas, pateicoties galvenokārt:

  • augstākam nekā gurķiem darba ražīgumam ražas vākšanas laikā, jo kabačus vāc vidēji 350–450 g smagus, bet gurķus uz pusi mazākus un vieglākus;
  • zemākam augu skaitam uz platības vienības, kas samazina izdevumus sēklu iegādei, dēstu audzēšanai un stādīšanai.

Tā sauktos lauka jeb konservu gurķus Latvijā audzē galvenokārt plēves siltumnīcās, kur ir iespējams iegūt augstāku ražu ar augstāku darba ražīgumu. Pēdējā laikā, ņemot vērā akūtu darba roku trūkumu sezonas darbos, darba ražīgums kļūst par ļoti svarīgu faktoru kultūraugu un audzēšanas tehnoloģijas izvēlē.

Latvijā populārāki baltie kabači

Latvijā patērētāju vidū vispopulārākie ir tā sauktie baltie kabači, kaut gan pēdējo 20 gadu laikā, pateicoties jauno hibrīdu ienākšanai tirgū, tie vairs nav īsti balti, bet gaiši zaļi. Tāpat klasiskos kabačus ar samērā biezu mizu un pusgatavām sēklām tirgū piedāvā tikai pašās sezonas beigās, rudens sākumā. No pavasara līdz augusta vidum tirgū dominē cukīni – dažādu krāsu kabači ar plānu mizu un neattīstītām sēklām. Tikai tirgotāji turpina saukt par kabačiem augļus ar gaišu mizu, bet par cukīni – citu krāsu kabačus.