Truškopība ir lopkopības palīgnozare ar augstu ražošanas potenciālu. No trušiem īsā laika periodā iespējams iegūt augstvērtīgu diētisku gaļu, kažokādas un ekoloģiski tīru ārstniecisku dūnvilnu.

Visauglīgākie un ātraudzīgākie

Truši tiek audzēti galvenokārt gaļas un kažokādu ieguvei, protams, arī kā mīļdzīvnieki mājās. Daudzi tur 2–4 mātītes un audzē trušus savam patēriņam, izmantojot pašu ražoto lopbarību – zaļbarību, sienu, saknes, graudus. Šajā gadījumā dzīvniekus var turēt lētos paštaisītos sprostos, un mazāk nodrošināti cilvēki var iesākumam nopirkt krustojuma trušus, kas ir lētāki nekā tīršķirnes. Šķirnes truši (apmēram trīs mēnešus veci) no audzētavām maksā 15–30 eiro.

Svarīgāka tomēr šķiet trušu saimnieciskā nozīme – cilvēkiem jāredz, ka nodarboties ar truškopību atmaksājas.

Ja to dara nopietni, rentablākās apakšnozares ir šķirnes trušu audzēšana un trušu audzēšana gaļai. 

Trušu gaļa ir diētisks, ar olbaltumvielām bagāts produkts, kas ieteicams bērniem, veciem cilvēkiem, slimniekiem (īpaši tiem, kuri sirgst ar sirds, asinsvadu, vielmaiņas, kuņģa u. c. slimībām). Trušu gaļas olbaltumvielas cilvēka organismā asimilējas 90% apmērā, turklāt šī gaļa satur visai maz holesterīna (25 mg/100 g). No trušiem iegūst arī maigu un ļoti siltu dūnvilnu.