Izaicinājumiem bagāta – tā varētu aizvadīto sezonu raksturot augļkopji. Dažādās Latvijas vietās tā bija ļoti atšķirīga. Bieži vien sekas kādam notikumam un parādībai augļu dārzi izjuta vēlāk. Tām cēloņus var tikai mēģināt izprast.

Piemēram, pavasara sākumā vietumis bija sajūta, ka plūmēm viss būs labi, bet vēlāk sāka kalst zari. Bija vajadzīga pamatīga vainagu atjaunošana, vēl vasarā izgriežot kalstošos zarus. Skatot bojājumus, var pieņemt, ka ietekmēja nestabilā ziema – cietušas dzinumu vidusdaļas, ne gali, kas varētu būt mazāk nobrieduši. Dzinumu gals iet bojā (pat saplaucis), ja zemāk zaram ir būtiski bojājumi. 

Tomēr atsevišķos dārzos plūmes bija, īpaši dārzos, kur savlaikus parūpējās gan par zāģlapseņu ierobežošanu ziedlapiņu biršanas laikā, gan vēlāk laikus veicot attiecīgus smidzinājumus sausplankumainības ietekmes mazināšanai. Plūmes bija ļoti pateicīgas par pieejamo mitrumu.