Reiz mazais Žanis viesos pie krustmātes Rīgā pagatavojis salātus no tik daudzām sastāvdaļām, ka ne saskaitīt. Mamma ar krustmāti puiku paslavējušas ar vārdiem – tas nu gan būs baigais pavārs! Kad vajadzējis izlemt, ko darīt ar savu dzīvi pēc 9. klases, viņš atcerējies šo frāzi un gājis mācīties uz Skrundas arodvidusskolu par pavāru. Uz Rīgu atvilcis novadnieks Uldis Brūders. Sācis strādāt “Tinto”, pēc tam pieņemts “3 pavāros”. Līdzās gastronomijas prasmēm nācies spodrināt arī sarunāšanās mākslu, jo reiz šefpavārs Mārtiņš Sirmais pajautājis – vai tu nerunā? To nu Žanim nevar pārmest, runātīgs kā kārtīgs kurzemnieks, tikai pie plīts nav tērgājis, jo fokusējies darāmajam. Izrādās, pavāram jāprot uzturēt sarunu ar visiem. Jau trešo sezonu māka raiti papļāpāt viņam lieti noder arī televīzijas raidījumā “Šefu gaidījāt?”. Turpmāk sekojuši vēl citi restorāni, uzdienējies līdz šefpavāra amatam, bet bez īsta prieka. Nospriedis, ka Kuldīgas “Kopa” būs pēdējā vieta, lai izlemtu, ko darīt tālāk – palikt restorānu pasaulē vai darboties paša izvēlētā formātā. Kauliņi ir mesti.