Kā vēsta šķirnes nosaukums, Somijas landrase (Finnsheep jeb Finnish Landrace Sheep) cēlusies no Somijas vietējām aitām. Šķirne ir vairākus gadsimtus veca, tās priekšteces bijušas savvaļas aitas jeb mufloni, kas sākotnēji ganījušies savvaļā Sardīnijā un Korsikā. Somijas landrase ir radniecīga Skandināvu īsastainajām aitām.  

Šķirnes īpašības 

Somijas landrase ir populāra trīs iemeslu dēļ – šīs šķirnes aitas agri sasniedz dzimumgatavību, ir ļoti auglīgas un var lepoties ar apbrīnojami maigu vilnu.


Teķi parasti sasniedz dzimumgatavību jau 4–8 mēnešu vecumā un ir ļoti aktīvi vaislinieki. Savukārt aitu lielākais trumpis ir to agrā dzimumnobriešana un lielais jēru skaits metienā. Līdzīgi kā Romanovas šķirne, Somijas landrases aitiņas, pareizi barojot, dzimumgatavību var sasniegt 5–6 mēnešu vecumā, bet pirmos jērus dzemdē jau apmēram gada vecumā. Pateicoties ārkārtīgi augstajiem auglības rādītājiem, Somijas landrases aita divu gadu vecumā ir devusi pavisam 5–6 jērus, bet trīs gadu vecumā, intensīvi un pareizi barojot, ir atražojusi jau 9–10 jērus. Parasti šīs šķirnes aitas metienā dod trīņus un četrīšus, tomēr ir reģistrēti gadījumi, kad landrases aitai piedzimuši septiņi un astoņi jēri vienā metienā.


Aitumātēm ir lieliskas mātes īpašības, tām parasti nav problēmu dzemdībās un ir pietiekami daudz piena, lai pilnībā izbarotu vismaz divus trīs jērus. Jēri dzimst dzīvelīgi un dažu minūšu laikā pēc dzimšanas ir kājās, lai zīstu.


Aitkopji arī novērtē šķirnes mierīgo un pakļāvīgo raksturu. Ja ganāmpulkā ir nedaudz Somijas landrases aitiņu, tās var kļūt par īstiem kompanjoniem cilvēkam, jo ir izteikti draudzīgas, ļaujot sevi bužināt un kasīt aiz auss. 


Somijas landrases aitas augumā ir mazas līdz vidēji lielas. Arī šai šķirnei raksturīga nesezonālā meklēšanās, tad svaigu jēra gaļu iespējams iegūt jebkurā gadalaikā.