Konferencē Līdzsvarota lauksaimniecība, kas gada sākumā notika Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, institūta Agrihorts pētniece Guna Bundzēna uzstājās ar komerciāliem audzētājiem ļoti nozīmīgu prezentāciju – Kāpostu cekulkodes "Plutella xylostella" un citu krustziežu kaitēkļu pētījumi 2025. gadā.

Audzētājiem šādi pētījumi ir būtiski, jo cekulkodes bojājumi mēdz nodarīt nopietnus ražas zudumus, tajā skaitā uz produkcijas kvalitātes pasliktināšanās rēķina. Kaitēkļa kāpuri ne tikai bojā lapas plātni, bet arī spēj izēst augšanas pumpuru, rezultātā vienas galviņas vietā izaug vairākas lapu rozetes (sāndzinumi), kuras atkarībā no hibrīda sezonas beigās spēj izveidot mazas galviņas. Ēst tās var, bet pārdot gan ne. Vēlīnajiem hibrīdiem parasti veidojas tikai lielas lapu slotas. 

Ja agrīnos kaitēkļa bojājumus ievēro laikus, teorētiski varētu pārstādīt bojātos augus, tomēr praksē tas nav iespējams, jo kāpostaugus audzē no dēstiem, kuru audzēšana prasa 35–60 dienas atkarībā no sugas un hibrīda, un uz sitienu tie vienkārši nav pieejami.