Ja nebūtu kļavas un virpuļviesuļa, nevar zināt, kā šodien izskatītos Anastasijas Kaktinieces ģimenes māja "Vecgaiņi" Turku pagastā.

Salīdzinot ar fotoattēliem pirms pārbūves, ēkas veidols ir mainījies, tomēr iekštelpās redzams, ka saglabātas arī senās vērtības. Un pat nevar nojaust, kādus amerikāņu kalniņus pārcietuši saimnieki, lai nams nonāktu līdz drošai konstrukcijai un tīkamam izskatam.

Ar Anastasiju kopā mērojam gandrīz trīs stundu braucienu ar automobili no Rīgas līdz pat "Vecgaiņiem". Laiks paskrien nemanot, jo viņa ir laba stāstniece, kurai vērtē arī notikumu detaļas. Spēj tik klausīties!

Ilgus gadus nostrādājusi Gaiņu un pēc tam Jaunsilavas pamatskolā par latviešu valodas skolotāju, tagad, būdama pensionāre, palīdz vienai no meitām auklēt mazbērnus. Kamēr Anastasija pa Rīgu ar jauno paaudzi, māju un saimniecību ar diviem suņiem, kaķi un vistu baru pieskata vīramāsa Zita.

Māja salauzta!

"2006. gadā es paliku bez vīra, bet 2007. – pieredzēju, ko nozīmē virpuļviesulis," stāstu parKaktinieku mājas pārvērtībām sāk Anastasija. Tolaik vēl strādājusi Jaunsilavas pamatskolā, bet mājās gaidījusi plaša saimniecība ar vienpadsmit slaucamām govīm, tikpat jaunlopiem, astoņiem teliņiem un astoņām cūkām. Gaisā bijusi jaušama vētras tuvošanās, tāpēc pēc atgriešanās no darba nospriedusi, ka automašīna jāiedzen garāžā. Lopiņus, kuri dunduru un citu kukaiņu dēļ dienā tika turēti kūtī, arī nolēmuši atstāt zem jumta.