Bioloģiskais augļkopis, selekcionārs, 2020. gada "Sējēja" balvas laureāts nominācijā "Bioloģiskā lauksaimniecība", kā arī dzejnieks un vairāku grāmatu autors, Nīcas pagasta zemnieku saimniecības "Meldri EB" saimnieks Eglons Brūns aizvien darbojas uzņēmējdarbībā un selekcijā. 

Viņa 3,15 hektārus plašajā komercdārzā Otaņķu pagastā aug aptuveni 50 atzītu šķirņu ābeles, kā arī 500 hibrīdo sēklaudžu. Saimnieks nākamajā mēnesī atzīmēs 85. gadskārtu un septembra pēdējās brīvdienās saimniecībā, iespējams, pēdējo reizi rīkos Ražas dienu. 

Eglons Brūns intervijā "Agro Topam" stāsta par savu uzņēmējdarbības modeli un pauž dzīves ceļā gūtās atziņas par augļkopību.

Kādus principus ievērojat ikdienas darbībā?

Manas darbošanās mērķis ir izaudzēt augļus, kas labi saglabājas, ir saldi un var aizvietot dienvidu valstīs audzēto ķimizēto ražu, ko ieved Latvijā un pārdod par lielu naudu. Vēlos, lai mūsu cilvēkiem tie nav jāpērk un nav jāindējas. Viens no iemesliem, kas mani rosināja uz šādu darbošanos, ir mana mazdēla liktenis. Viņš desmit gadu vecumā saslima ar vēzi. Viņam veica operāciju Bērnu klīniskajā slimnīcā, nākamos divus gadus ārstēšanās notika vēža klīnikā Vīnē, tomēr viņvasar atveda urniņu ar pelniem. Secinu, ka neārstējamo saslimšanu varēja rosināt plastmasas un dažādu ķīmisko vielu plašais lietojums sadzīvē, ko bērns cita starpā saņem arī ar mātes pienu. Dzīvojam ļoti ķimizētā, organismam nelabvēlīgā vidē. Šāgada aprīļa vidū ar mērķi pārbaudīt glabāšanas laiku lielveikalā pirku ābolus, šķirni "Golden Delicious". Cena bija 2,49 eiro par kilogramu. Esmu saglabājis pirkuma čeku. Turēju ābolus istabas temperatūrā. Patlaban kopš pirkuma ir aizvadīti vairāk nekā trīs mēneši. Redzam, ka ābols nepūst, tas vien sakrītas. Ja redzu, ka ražas vākšanas laikā ir nopērkami citās valstīs audzēti āboli un kātiņš tiem lūst kā sērkociņš, zinu, ka tie ir vienu divus gadus glabāti labākās glabātavās nekā mana.