"Saldētavā var likt praktiski visas dārza un meža veltes, izņemot varbūt redīsus, rutkus un kolrābjus. Sēnes pirms saldēšanas gan ieteicams apcept," saka uztura speciāliste.

Pērn "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja liecina, ka gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gatavo krājumus ziemai. Meža un dārza veltes sasaldē 40–58%, 40% – konservē, skābē un gatavo ievārījumu, bet vēl 18% tos uzglabā arī svaigā veidā, piemēram, pagrabā.

Dabas veltes – saldētavā

"Ja ogas sasaldē uzreiz pēc novākšanas, to uzturvērtība saglabāsies daudz ilgāk. Ja pēc nolasīšanas tās kādu laiku vēl uzglabā virtuvē vai ieliek ledusskapī, to vērtība ar katru stundu samazinās," uzsver Veselības centru apvienības uztura speciāliste Anita Baumane. Visvērīgākās būs sausas, tikko lasītas ogas. Jo straujāks sasaldēšanas process, jo labāk saglabājas to sākotnējās īpašības.

Saldēt var visu, tajā skaitā arī meža veltes. Te gan jāņem vērā, ka paies ilgāks laiks, kamēr tās nonāks saldētavā. Uztura speciāliste iesaka visu, kas nenāk no pašu dārza, pirms likšanas saldētavā rūpīgi noskalot un nožāvēt.

Ogas mēdz sasaldēt arī ar cukuru vai tā sīrupu, kā arī apstrādāt ar askorbīnskābi vai citronskābi, kas ļauj saglabāt dabisko struktūru, krāsu un garšu, tādēļ pēc atsaldēšanas tās nebūs mīkstas, zaudējušas formu, kā arī samazinās C vitamīna zudums uzglabāšanas laikā. Te gan jāņem vērā, ka tad, ja ogas atsaldē, bet pēc tam atkal sasaldē, piemēram, atkausējot ledusskapja saldējamo kameru, tās būs zaudējušas ievērojamu daļu savas garšas un uzturvērtības. Šī iemesla dēļ meža un dārza veltes jāsaldē mazās porcijās – tik, cik var patērēt vienā reizē. Saldēšanai var izmantot polietilēna maisiņus, plastmasas trauciņus.