Agrākos laikos ilggadīgās mārpuķītes (Bellis perennis) lapiņas tūliņ pēc sniega nokušanas pievienoja ēdienam, jo zināja, ka tās spēcina, tīra asinis. Gan lapiņas, gan ziedus centās iemānīt apēst bērniem, īpaši tiem, kuri bija slinki augt.

Mūsdienās vecās zināšanas par augu dabu atkal tiek celtas godā un ir, kas pavasarī, vasarā un vēl rudens pusē uz sviestmaizes liek ne tikai ierastos produktus, bet arī mārpuķīšu ziedus, jo, kā agrāk vēstīts, “kas mārpuķīšu ziediņus ēdīs, tos rudenī un ziemā nepiemeklēs ne zobu sāpes, ne acu kaites, ne drudzis”.

Kas vērtīgs mārpuķītē

Mārpuķītes satur organiskās skābes, miecvielas, rūgtvielas, saponīnu, ēteriskās eļļas, inulīnu un citas vērtīgas vielas.

Kad ievāc, kā žāvē

Ārstniecībai lieto gan svaigus, gan žāvētus mārpuķīšu ziedus un lapas. Žāvēšanai augu ievāc tā ziedēšanas laikā, žāvē ēnainā vietā, plānā kārtā izklājot uz lina vai kokvilnas auduma vai neapdrukāta papīra.