Salīdzinājumā ar ķiploku un sīpolu veselībai doto labumu par puravu runā nepelnīti maz, lai gan šis garšaugs ir ne mazāk vērtīgs.

Tādēļ puravam ēdienkartē vēlams ierādīt tikpat lielu vietu kā ķiplokiem un sīpoliem, īpaši ziemai ejot uz pavasara pusi, jo puravos C vitamīna daudzums uzglabāšanas laikā nevis samazinās, bet ievērojamai – līdz pat divām reizēm – palielinās. Tajā līdz pat pavasarim arī saglabājas lielākā daļa citu vērtīgo vitamīnu, ēterisko eļļu, fitoncīdu. Vērā ņemams ir arī fakts, ka organisms puravus pārstrādā labā nekā ķiplokus un sīpolus.

Kad novāc un kā uzglabā

Puravus (Allium ampeloprasum var. porrum) ievāc oktobra beigās vai pat novembra sākumā. Uzglabā tikai nebojātos. Lai augu lapas nenovīstu, tos novieto mitrā telpā, kur gaisa temperatūra nepārsniedz 5 grādus pēc Celsija (ideālā temperatūra puravu uzglabāšanai ir 1 oC). Tos vēlams uzglabāt smiltīs, saliktus rindiņā citu pie cita, – saknes apber ar 5–10 cm biezu smilšu slāni. Jālūko, lai ar smiltīm netiktu apbērtas lapas, jo tad tās var sākt bojāties.