Mārrutki — veselīgas gan saknes, gan lapas

Teicienu “vesels kā rutks!” parasti lieto, domājot par melno rutku, taču tikpat labi to var attiecināt uz mārrutku. Agrāk uzskatīja, ka tas ir tik veselīgs augs, ko vajadzētu audzēt visiem, kam pieder kaut mazākais zemes gabaliņš. 

Lai arī mārrutki līdz mums atceļojuši no Eiropas dienvidaustrumiem vai Āzijas rietumiem, tie nebaidās sala. Gluži pretēji – salu dabūjuši, kļūst tikai niknāki un ārstnieciskāki. Sarīvēt mārrutka sakni gan nav viegli – to darot, birs asaras, toties rezultāts ir to vērts.

Kad novāc un kā uzglabā

Mārrutkus (Armoracia rusticana) novāc oktobrī, novembrī vai pat agrā pavasarī. Latviešu gudrība māca, ka tos vajag rakt tikai trešajā gadā, un mārrutku audzētāji par to ir pārliecinājušies – viengadīgajām saknēm trūkst stipruma.

Ja mārrutku nedaudz, tos samaļ un, pēc garšas pievienojot sāli, cukuru, uzglabā burciņās. 

Ja izrakto sakņu pavairāk, tās var uzglabāt mitrā un vēsā pagrabā 1–2 grādu temperatūrā vai zemē izraktā, aptuveni metru dziļā bedrē, kur tās liek kārtām ar smiltīm. Pavasarī izraktās saknes zemē var uzglabāt visu vasaru.