Valrieksti no citiem riekstiem atšķiras ar kodola formu – ja citi rieksti apaļi, ieapaļi, ovāli, valrieksti pēc formas atgādina... galvas smadzenes. To cilvēki jau izsenis bija ievērojuši, tāpēc valriekstus saistīja ar gudrību. Platons, Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, pat bijis pārliecināts, ka valrieksts domā.

Uzskata, ka organisma uzturēšanai kārtībā katru dienu jāapēd vismaz 30 gramu svaigu valriekstu – 7 izlobīti kodoli jeb 14 pusītes. Arī mazāks daudzums nāks par labu. Iedvesmot var ar domu, ka daudzās Eiropas dienvidzemēs valriekstus dēvējuši par spēkavīru ēdienu. Grieķijā tos godājuši par “valdnieku zīlēm”, savukārt mūsdienās sauc par “gudrajiem” našķiem, jo tie ne tikai labi garšo, bet arī gudri palīdz pret dažādām veselības likstām.  

Kas valriekstos vērtīgs

Valrieksti satur olbaltumvielas, tā sauktos labos taukus – mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes omega-3 un omega-6, ogļhidrātus, šķiedrvielas, aminoskābes, antioksidantus, K, P, E vitamīnu, B grupas vitamīnus, daudz C vitamīna, fosforu, kāliju, kalciju, varu un citas vērtīgas vielas.

Kam lieto