Latvijas labākā sprintere Gunta Vaičule pēdējās dienās pārdzīvojusi pilnīgi pretēja spektra emocijas, no milzu prieka par izpildīto Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu līdz šokam pēc nopietnas autoavārijas, kuru izraisīja dzērājšoferis. 

Par laimi, sportiste un viņas tuvie, kas arī atradās kūleņojošajā automašīnā, bija piesprādzējušies un no ļoti smagām traumām izvairījās, taču notikušais licis pārdomāt to, cik trausla var būt līnija starp laimi un nelaimi, jo aizvadītā svētdienā viņiem visiem bijusi kā otrā dzimšanas diena. Par pārdzīvoto nedēļas nogalē un saviem sasniegumiem skrejceļā mēnesi pirms savām otrajām olimpiskajām spēlēm Gunta Vaičule stāsta intervijā "Latvijas Avīzei".

Kā šobrīd jūties?

G.Vaičule: Pirmkārt, mēs esam ļoti laimīgi, priecīgi un pateicīgi, ka pēc tāda negadījuma mums tomēr ir samērā mazas sekas, jo viss varēja beigties traģiski. Pati fiziski jūtos nogurusi, mazliet tā kā apdullusi. Vēl nākamajā dienā pēc avārijas adrenalīns bija augsts un nejutu saspringumu un stīvumu, toties šodien [otrdien] tas ir jūtams vairāk. Par laimi, izmeklējumi rāda, ka nekā nopietna nav, atliek gaidīt, kad kritīsies muskuļu tonuss un izzudīs mazās skrambas un zilumi. Ceru, ka drīz arī emocionāli varēšu atgriezties vecajās sliedēs.

Ņemot vērā, cik nopietna bija avārija, psiholoģiski tiksi galā? Piemēram, nebūs bail sēsties pie mašīnas stūres?