Precīzi neatceros, kad Latvijas informatīvajā vidē parādījās tēze, ka sabiedrība sāk nogurt no kara. 

Lielākoties šādu diagnozi formulēja nevalstiskās organizācijas, kuras nodarbojās un nodarbojas ar dažāda veida palīdzības vākšanu Ukrainai. Proti, liela daļa Latvijas sabiedrības turpina atbalstīt Ukrainu, tomēr gatavība ziedot samazinās. Taisnības labad jāpiezīmē, ka šādu pavērsienu varēja veicināt nedrošība par pašu ienākumiem un dzīves dārdzību.

Domāju, ka nu mēs saskarsimies ar nākamo noguruma pakāpi – valstij saskaroties ar nepieciešamību papildus atrast vairākus simtus miljonu eiro aizsardzībai. 

Jāuzsver, ka par šādu nogurumu ir aroganti un nejēdzīgi vīpsnāt vai dusmoties, jo grūti sagaidīt, ka cilvēki ar prieku uztvers citu budžeta izdevumu pozīciju iesaldēšanu vai pat samazināšanu.