Uzstājoties šonedēļ Davosas forumā, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pauda bažas, ka Trampa administrācijas strīds ar Eiropas valstīm par Grenlandi un tirdzniecības tarifiem var novirzīt uzmanību no Ukrainas. 

Tēze saprotama. Arī Latvijas sabiedrībā netrūkst cilvēku, kuru domu gaitu varētu īsi raksturot tā: Tramps, protams, ir … – seko dažādi nelāgi apzīmējumi –, tomēr Grenlandes dēļ riskēt, ka Ukraina (Eiropa) paliek bez amerikāņu atbalsta, arī nav prāta darbs.

Manuprāt, šajā situācijas novērtējumā tomēr ir divas vājās vietas.

Pirmkārt, apzinoties Baltā nama iemītnieka pasaules skatījumu un stilu, nav skaidrs, cik ilgi piekāpšanās Grenlandes jautājumā, lai nodrošinātu, ka, piemēram, amerikāņi nepārtrauc izlūkdienestu informācijas piegādi ukraiņiem, apmierinās Trampa apetīti. Kā sarunā ar Vācijas telekompāniju "Deutsche Welle" skarbi pajokoja britu domnīcas "Chatham House" pētniece, kurš var zināt, vai pēc brīža Tramps – ASV drošības vārdā – nepieprasīs kontroli pār Fēru salām (arī Dānijas sastāvā). Un, ja Eiropa nepiekāpsies, atkal būs draudi pārtraukt jebkādu palīdzību Ukrainai, izvest militārpersonas no Eiropas un tā tālāk. Citiem vārdiem sakot, Trampa rīcībā patiešām ir instrumenti, lai radītu Ukrainai (Eiropai) lielas problēmas, tomēr svarīgākais ir tas, ka piekāpšanās neko nedod. "Krupja norīšana" nebūs vienreizējs pārbaudījums, ko var pārciest.