Tik tiešu jautājumu kā virsrakstā var uzdot pēc NASA misijas "Artemis II" – astronauti aplidoja apkārt Mēnesim, paskatījās uz mūsu pavadoņa no Zemes neredzamo jeb tumšo pusi, un tas viss izmaksāja 4,1 miljardu ASV dolāru. 

Mēness taču ir diezgan labi izpētīts, ko vēl jaunu ieraudzīt? Par to un citiem Visuma noslēpumiem iztaujāju astronomu llgoni Vilku.

llgonim Vilkam bija astoņi gadi, kad amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs 1969. gada jūlijā spēra kāju uz Mēness – cilvēkam mazu soli, cilvēcei milzīgu lēcienu. Pavisam uz mūsu pavadoņa bijuši 12 cilvēki, visi amerikāņi, un kopš pēdējās pastaigas pa Mēnesi pagājuši vairāk nekā 53 gadi. Tagad NASA plāno atgriezties 2028. gada sākumā Artemīdas, romiešu medību un Mēness dievietes vārdā nosauktās misijas ceturtajā posmā.

Vai sekojāt līdzi "Artemis II" misijai?

I. Vilks: Bez šaubām, ar interesi. Bija draugi, kam skaidroju kosmisko lidojumu īpatnības, piemēram, ko tur ēd. Bija prieks, ka sociālajos tīklos daudzi pozitīvi novērtēja šo misiju.

Te man mazliet provokatīvs jautājums – kāda ir jēga no šāda ļoti dārga lidojuma?

To, ka cilvēki šo var izdarīt, amerikāņi parādīja jau 20. gadsimta 60. un 70. gados, un tagad lielā mērā ir atkārtošanās. Kosmiskā lidojuma tehnoloģijas ir tādas pašas, tāpat startē vairākpakāpju raķete, tādā pašā astoņniekā aplido Mēnesi, tāds pats nolaišanās princips ar kapsulu, nekā būtiski jauna nav. No otras puses, var pārbaudīt mūsdienu tehnoloģijas, daudz ērtāka ir vadība un – tiek pievērsta sabiedrības uzmanība, ir vairāk pamata runāt, ka nākotnē mēs gribētu lidot uz Marsu.