Grūti izprast, kāpēc daži starptautisko notikumu apskatnieki bija centušies piešķirt kaut kādu īpašu vēsturisku nozīmi tam, ka Stambulā pie viena galda apsēdušies Ukrainas un Krievijas pārstāvji. 

Netrūka pat mēģinājumu šim notikumam radīt kaut kādu samākslotu optimisma auru, jo tā esot pirmā reize kopš 2022. gada pavasara, kad Ukraina un Krievija rīko sarunas. Progress! Pirmais solis "ceļā uz mieru"! Jā, ceļš acīmredzot būšot garš un līkumots, bet tieši pirmais solis bieži esot tas grūtākais. Ja nesarunāsies, tad vispār ne pie kā nenonāks... Nu un tādā garā. Vispirms jābilst – tā gan nav, ka nekādas sarunas nav notikušas, par to liecina kaut vai regulāra apmaiņa ar karagūstekņiem. Kādā formātā tas notiek, to mēs nezinām, jo šis process tiek turēts pa gabalu no publicitātes. Savukārt tas, kas notika Stambulā, gan nav nekādas sarunas, bet ne pārāk talantīga izrāde, kurai ar mieru ir ļoti maz sakara.