Vai satriektība beigusies, jo pie kara pierasts? Vai arī sadarbība ar Krieviju nekad nav apstājusies un skaļie paziņojumi bija tikai liekulība?

Piedaloties Krievijas sadarbības partneru pasākumos, valsts amatpersonas parāda, ka tie, kuriem peļņas kārē pazudis morālais kompass, nav nosodāmi.

Kad oktobra beigās viesojos Liepājā, bija iespēja redzēt laikmetīgās mākslas izstādi galerijā "Romas dārzs". Tajā piedalījās arī mākslinieki, kuru radītos darbus, lai cik šausmīgi tas skanētu, iedvesmojis karš Ukrainā. Vislielāko iespaidu atstāja Toma Vilka darbs "Vāks": ģipša roka ar saujā saliektiem pirkstiem blakus veidojumam, kas atgādina raķešu galviņas, un tas viss savienots ar vadiņu. Šī roka – tas, kā tā gulēja zemē – atsauca atmiņā slaktiņu Bučā, fotogrāfijas, kurā bija redzama Krievijas karavīru nobendētas sievietes roka ar lakotiem nadziņiem.

Tajā pašā dienā Olainē notika pasākums: zāļu ražotājs "Olainfarm" pasniedza stipendijas jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Smalks pasākums ar pašas izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas piedalīšanos. Viss būtu kārtībā, ja vien vasaras beigās Statistikas pārvaldes izplatītajā uzņēmumu, kas joprojām sadarbojas ar Krieviju, sarakstā nebūtu minēts arī "Olainfarm". A. Čakšas vadītā Izglītības un zinātnes ministrija diezgan skaļi iestājusies par saišu pārraušanu ar Krieviju, jo sevišķi sportā. Izskanēja pat ierosinājums lielā mērā no Latvijas sporta dzīves un finansēšanas izslēgt pašmāju sportistus, kuri sporta arēnās satiekas ar Krievijas pārstāvjiem.