Šonedēļ Ungārijā norisinās šā gada nozīmīgākās vēlēšanas Eiropā, kuru galvenā intriga starptautiskajā skatījumā – vai Budapešta sāks novērsties no Maskavas, Vašingtonas un Pekinas un pagriezīsies ar skatu Briseles un Kijivas virzienā.

Savdabīgi tas, ka politiskajā laukumā uzmanību pievērš tikai divi galvenie spēki, kas cīnās par absolūtu pārsvaru parlamentā un līdz ar to arī premjerministra krēslu, – Viktora Orbāna konservatīvā partija "Fidesz" un Petera Maģara vadītā labēji centriskā "Tisza".

Orbāna politiskā mašinērija

Vairāk nekā desmitgadi viena no figūrām Eiropas politiskajā ainavā izslejas gluži kā nesatricināms monolīts. Orbāns – Ungārijas premjers un neliberālās demokrātijas autors – izveidojis tik kontrolējamu un pretspiedienu noturīgu partiju, ka tā izrādījusies imūna pret politiskajām krīzēm. Sešpadsmit gadus tās vadošās pozīcijas nekas nav spējis ietekmēt.

Ilgus gadus Orbāns konstruējis savu politisko mašinēriju, balstoties uz strikti novilktu robežu ekspluatēšanu: Budapešta pret Briseli, tradīcijas pret liberālismu, suverenitāte pret iejaukšanos no ārienes. Tagad, kad militārais konflikts Ukrainā sarūpējis svaigu tēmu "karš un miers", esošā premjera polittehnologi izmanto naratīvu, ka opozīcijas uzvara novedīs pie Budapeštas iesaistīšanās karā – tam tic lielākā daļa partijas "Fidesz" piekritēju.

Ilgstoša viena politiķa valdīšana spēj nogurdināt, ja piedevām pēdējos no tiem kritušies ekonomikas izaugsmes tempi un inflācija devalvējusi uzkrājumus.