Literatūras, folkloras un mākslas institūta nesen izdotajā rakstu krājumā "Dziesmu svētkiem – 150" minēta interesanta vēsturiska epizode. "Pirmie pieci dziesmu svētki modināja un vairoja tautas pašapziņu, bet arī kļuva par lieciniekiem latviešu sociālās noslāņošanās procesam. … V svētkos 1910. gadā atteicās piedalīties kreisi noskaņotie kori." Ņemot vērā milzīgo vietu, kādu šie svētki ir ieņēmuši un ieņem latviešu pašidentitātes veidošanā, zināmā mērā apbrīnojami, ka latvieši, izrādās, māk saplūkties pat Dziesmu svētku kontekstā. 

Tāpat var atcerēties ķildas 1918. gada rudenī Neatkarības proklamēšanas laikā un to, cik skarbi bija strīdi par Satversmes saturu (iesaku Jāņa Šiliņa pētījumu "Latvijas Arhīvi" 2022. gada otrajā numurā).

No šī viedokļa raugoties, samocītais jaunās koalīcijas tapšanas process nepārsteidz. Pat ja fonā ir pašu politiķu un amatpersonu deklarācijas, ka varai jālemj par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, un tas bija jādara, kā saka, aizvakar. Ne tas vien Latvijas politiskajā vēsturē pieredzēts.

Tomēr vēlos izteikt dažas kritiskas piezīmes. Valsts prezidents 30. augustā ne tikai iepriecināja ar astronomijas un astroloģijas kā līdzvērtīgu (acīmredzot, pēc Rinkēviča domām, zinātņu) pieminēšanu blakus vienā teikumā, bet arī pavēstīja, ka "patlaban visiem vajadzētu būt vienai interesei un ideoloģijai – tā ir Latvijas valsts".