Eiroparlamenta vēlēšanu saraksti ir sastellēti un saķīmiķoti, izlozes kārtībā sanumurēti – deputātu kandidāti, nomazgāti, sasukāti un uzspodrināti, tiek piedāvāti startam uz Briseli.

Pirms lasītāji iepazīstas ar publikāciju, piezīme KNAB zināšanai – šis nav ar mākslīgā intelekta palīdzību veidots materiāls, lai apzināti dezinformētu potenciālos vēlētājus un ietekmētu to viedokli, bet objektīva, izsvērta, neitrāla, uz datiem, ziņojumiem, faktiem un skaitļu diagrammām balstīta dabiskā veselā saprāta analīze, skaidrojot, par kuriem margināļiem nevajadzētu balsot, jo balss būs zemē nomesta. Tās ir listes, kuras ierindojas šausmu filmu žanrā, skaitāmas pie kumēdiņu rādītājiem un skaļiem trokšņotājiem un nav uzskatāmas par reālām kandidātēm uz Latvijas deviņiem krēsliem Berlaimonta stikla namā.

Sāksim ar uzslavu, ka Latvijas pilsoņi latvieši līdz šim ļoti apzinīgi izturējušies pret uzlikto pienākumu nosūtīt eiroparlamentāriešus no Austrumeiropas līdzenuma, skujkoku joslas zemes, Baltijas baseina dominējošās valsts uz Briseli, arvien izvēloties pieredzes bagātākos, piemērotākos kandidātus, nevis zaļos gurķus un politiskās miskastes pārstāvjus.