Līcīša feļetons: Hermanis pūlas iepūst dzīvību pat aizbraukušo latviešu resursā

Latvijā ieradies revidents. Viņš uzstāj uz vēlēšanu sistēmas revīziju, jo līdzšinējā kārtība ar partiju monopolu valsti novedusi tuvu bezdibeņa malai. Proti, Latvija ir smagā atpalicībā no abām kaimiņvalstīm un pēdējo vietu bedrē "pa visām līnijām" Eiropas Savienībā.

Egils Līcītis.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

No Evikas Siliņas un "Jaunās Vienotības" vadītās valdības "jaunākajiem sasniegumiem" – eksponēšanās gada sākumā ar pieteikto karu birokrātijai un tās mazināšanu par 25% gada nogalē vērtējama tikpat kā ar nulli. Uzrāviena "četrreiz četri" programmā minētais nozīmīgais atbalsts ģimenēm ar bērniem, lai ar ģenerāliem uzlabojumiem mainītu draudīgo demogrāfisko stāvokli, rezultējies ar kārtējo rekordzemo kritumu dzimstībā un sīkiem pabalstiņiem nākamā gada budžetā. Kaut kā nav veicies ar pasākumiem ārzemju īpašniekiem piederošo lielveikalu ķēžu peļņas kāres un alkatības ierobežošanā, un pārtikas cenu kāpšanu debesīs nav izdevies apturēt. Nelīdz parakstītais memorands ar pārtikas tirgotājiem, ne arī zemo cenu groza ieviešana. Latvijā no karošanas Ukrainā uz brītiņu atgriezusies plaši pazīstamā mediķe Sarmīte Cīrule intervijā Latvijas Radio asi kritizē kā dāsni finansētās iestādes, kuras nenieka nav paveikušas, pildot integrācijas politikas uzdevumus cittautiešu iekļaušanā, tā arī valdību, kura maz darījusi, lai sagatavotu iedzīvotājus kara apstākļiem. Evikas "dinamiskā" komanda velkas pa purvu bruņurupuča solī, nebūdama gatava ne mazākajām pārmaiņām.

Taču nosauktie sasāpējušie jautājumi ir aktuālākie Latvijas ļaudīm un uzņēmējiem. To īstenošana pieredzējušākus cilvēkus patiesi interesē atšķirībā no paaudzes, kas ir mūža ceļa sākumā un kuriem rūp vienīgi Stambulas konvencijas parakstīšana vai atcelšana. Lūk, tāpēc ieradies revidents, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un kustības 

"Bez partijām" idejiskais līderis Alvis Hermanis režisē vēlēšanu reformu, lai izkustinātu dīķi, izbeigtu "partiju kombinēšanu un shēmošanu" un partiju diktatūras spiedienu pie varas. 

Jālikvidē esošais partiju monopols, kad nulle komats procenti politbirojos esošo cilvēciņu, patvarīgi sagrābuši varu, nosaka, kā dzīvot pārējiem 99% sabiedrības locekļu. Balsošanas kārtības izmaiņu režisors piedāvā gandrīz kā panaceju, jo valstī jāatjauno demokrātija, iesaistot valstiskajos procesos gudrus, panākumus savās nozarēs guvušus, zinošus, neatkarīgus cilvēkus, kuri nav saistīti ar politiskajiem spēkiem un tāpēc nav varējuši balotēties vēlēšanās. Hermanis piedāvā radīt kārtību, kurā gan bezpartijiskiem, gan partijām piederošiem kandidātiem sīvi cīnoties savā starpā, tiek izraudzīti likumdošanas darbam piemērotākie. Tas palīdzēs izraut enkuru, kurš, iegrauzies zemē, kavē valsts attīstību, ja gribat citēt ekspremjeru Andri Šķēli – noņemt smagās hanteles pie Latvijas kājām un velk uz leju.

Kustības "Bez partijām" virsuzdevumam salauzt esošo vēlēšanu sistēmu sekos programmatiskais materiāls. Alvis Hermanis pūlas iepūst dzīvību pat aizbraukušo latviešu resursā, gaidot arī no ilgstoši ārzemēs strādājošiem 10 punktu programmu, ko darīt valsts atdzimšanas labā, jo viņu "jauniegūtā pieredze nenormāli noderētu".

Līdzšinējās kārtības piekritēji, kuri vēlas uz katrām vēlēšanām safasēt partiju biedrus kastītē, pārsiet ar banti, pielikt pušķi un nodot tautas vērtējumam, protams, ir ievērojuši bezpartijisko balotēšanās tiesību pieprasītāju iziešanu uz politiskās skatuves. Bailēs par iesildīto robu saglabāšanu dažviet jau sākusies psihoze. Varai uzticamie informatīvie kanāli un komentētāji signalizējuši par Hermani apmēram kā par vīru, kurš līdzdalīgs Luvras dārglietu, kroņa briljantu nolaupīšanā. Jo viņš pūlas nozagt partijām tiesības ievēlēties, kā tām pašām labpatīk. Vēlētāji brīdināti par režisora vēlmi biedroties ar šleserēniem, nenorādot uz ironiju Hermaņa paustajā "atbalstā" kopīgas valdības veidošanā pēc 15. Saeimas vēlēšanām, un drīz ziņos uz režijas metru kā Kremļa aģentu. Premjere Siliņa nevarēja ignorēt žurnālistu jautājumus un ir vīzdegunīgi vēstījusi no krēsla augstumiem – esot normāli, ka ir diskusijas un parādās jauni veidojumi. Bet ir grūti izpildvarā, ja tev nav zināšanu par vadību un nav profesionālo prasmju – teica augsti mācītā, profesionāli sagatavotā un īpaši tautsaimniecības lietā kompetentā premjerministre. "Jaunās paaudzes" politiķe rezumēja – svarīgi, lai mēs diskutējam, bet neaizraujamies ar procesu maiņām. Tātad augstprātīgās un uzpūtīgās "Vienotības" nostāja saglabājas cieta kā klints – ja Hermanim vajag vēlēšanu reformu, lai pats organizē diskusijas. Mums nekādas reformas nav vajadzīgas, sistēmas maiņa negarantē progresu, turpināsim pa vecam.

Domājams, arogance atkodīsies nākamgad, kad pilsoņiem sevišķi cītīgi jāizvaicā Saeimā tikt gribētāji – vai atbalstāt izmaiņas vēlēšanu sistēmā? Cik kardinālām tām jābūt? Kāds ir jūsu saraksta piedāvājums?