Papildus "KNAB nekonstatē", korupcijas apkarošanas vecajam, nespēcīgajam ķēdes sunim ar apdrupušiem zobiem, švaku redzi, samaitājušos ožu, kurš vairs nedz augstu lec, nedz ātri skrien un tāpēc vedams pie ādmiņa, parādījies vēl viens liekēdis uz nodokļu maksātāju naudas rēķina. 

Šis eksemplārs ir sabiedrisko mediju ombuds, virsuzraugs, kurš pretēji KNAB novājējušam un izkāmējušam kantorim spīd un laistās no treknuma, dzīvo, iegrimis krēslu mīkstumā, bet kura sniegums ir tieši tikpat neproduktīvs ar nulles ieguvumu sabiedrībai kā knabistiem. Kārtējais vadoša, pa pirmo zorti atalgota amata ieņēmējs, kurš saredzējis valsts sektorā ātrāko iespēju kļūt par miljonāru, ombuds Edmunds Apsalons, noguris no nekānedarīšanas un sēdēšanas vientulībā Vecrīgas Kaķu mājā, noņēmies ar atbildes sniegšanu uz astoņām lapām sensitīvā jautājumā. Raugi, kāds modrs sūdzībkalis vērsies ar iesniegumu par grupas "Labvēlīgais tips" dziesmu "Alumīnija cūka", kurā, viņaprāt, saklausāms aicinājums uz seksuālu sakaru ar nepilngadīgo, kamdēļ gabala atskaņošana ir aizliedzama LTV muzikālajās programmās. Runa ir par rindām "man jau trīsdesmit, tev tik piecpadsmit, bet tu saki man – varbūt". Vispirms anonīmais sūdzētājs vērsies Zaķusalas priekšniecībā, bet tā aizbildinājusies, ka īstie vērtētāji ir Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Tur dāmītes, lakodamas nagus, teikušas, ka par televīzijā pārraidīto saturu un redakcionālajām vadlīnijām nemaz nedrīkst paust viedokli, un nosūtījušas vērīgo cilvēku pie ombuda – kā vīra, kam jāveicina sabiedrības medijpratība, jāuztur personīga saikne ar skatītāju, kā arī jāsniedz atzinumi konfliktsituācijās. Īstenībā amatvieta – sabiedrisko mediju ombuds – pirms trim gadiem tika radīta kā širmis, lai piesegtu televīzijas un rāčiņa žurnālistu kļūdas, pārkāpumus un klajas izgāšanās.