Valdības partijas nav vienojušās par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatam, uz kuru izvirzīti divi koalīcijas frakciju pretendenti. 

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šim postenim nominējusi Finanšu institūcijas "Altum" vadītāju Reini Bērziņu, bet "Jaunā Vienotība" ("JV") pēc vilcināšanās atklāt savu izvēli nolēma pievienoties "Progresīvajiem", kuri jau sākumā paziņoja, ka arī turpmāk redz šajā amatā tagadējo LB prezidentu Mārtiņu Kazāku. Visu trīs partiju pārstāvji uzskata, ka neatkarīgi no balsojuma iznākuma uz koalīcijas stabilitāti tas iespaidu neatstāšot.

Frakcija "Stabilitātei" uz amatu izraudzījusies finansistu Pāvelu Kuzminu, kas nozīmē, ka tā neatbalstīs nevienu citu kandidātu. Tas, ka R. Bērziņu ir izvirzījusi ne tikai ZZS, kurai ir 17 balsis parlamentā, bet arī deputāti no "Apvienotā saraksta" ("AS") un Nacionālās apvienības (NA), liek domāt, ka viņam ir lielākas izredzes nekā tagadējam LB prezidentam M. Kazākam. Iepriekš par R. Bērziņu pozitīvi izteicās arī partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kurš skaidri pateica, ka par M. Kazāku viņa vadītā frakcija nevar balsot. 

M. Kazāks pagaidām var rēķināties tikai ar "JV" 25 deputātu un "Progresīvo" deviņu deputātu balsīm.

Ja koalīcija nevienojas balsojumā par kādu amatpersonu, kuras apstiprināšanai nepieciešama Saeimas uzticība, tad vēsturiski ir bijusi dažāda notikumu turpmākā attīstība. Valsts prezidenta vēlēšanās 2023. gadā par Edgaru Rinkēviču nobalsoja "JV" un divas toreizējās opozīcijas frakcijas – ZZS un "Progresīvie", kuri pēc tam izveidoja tagadējo Evikas Siliņas ("JV") valdību.

Taču daudz senākā pagātnē – pēc 10. Saeimas vēlēšanām –