Varētu diskutēt, kas ir satraucošāks notikums – premjeres paziņojums par demisiju, jo tādas lietas tomēr notiek ik pa laikam, vai tas, ka tiesībsargājošās iestādes aiztur amatā esošu ministru un vienlaikus tas pats notiek arī ar Valsts kancelejas vadītāju, ko Latvijā pieņemts arī dēvēt par valsts "galveno ierēdni". Pēdējais ir nebijis notikums Latvijas vēsturē.

Abas norises vakar gandrīz vai sakrita laikā. Par zemkopības ministra, ZZS līdera Armanda Krauzes un Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga "viesošanos" KNAB vēl grūti izdarīt tālejošus secinājumus, bet politisko situāciju valstī gan var analizēt. Tā pēdējās dienās ir mainījusies ļoti strauji, taču var teikt, ka ar valdošo koalīciju noticis tas, kas tika sagaidīts jau apmēram pusgadu, kopš valdību veidojošās partijas izlēma publiski nodemonstrēt, ka tām ir konflikts. Kā pauduši eksperti, faktiski valdība jau kādu laiku ir rīcībnespējīga, un šajā ziņā tā daudz neatšķiras no pēdējā laikā bieži piesauktās tehniskās valdības. Premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") paziņojums neko daudz nemaina. Protams, tas it kā dod starta šāvienu jaunas koalīcijas veidošanai, no otras puses, nekas jau netraucēja to darīt arī līdz šim. It kā citās reizēs nekas tāds nebūtu darīts, ja atceramies kaut vai pašas Siliņas kļūšanu par premjerministri – to ievadīja "Jaunās Vienotības" aktivitātes Valsts prezidenta vēlēšanu laikā, faktiski izveidojot jaunu koalīciju, lai gan vecā vēl turpināja strādāt.