Nu ir īstais brīdis, lai šautu tieši sejā – dodiet hokejam naudu!

Latvija šobrīd dzīvo hokeja zīmē, bronzas eiforija sit augstu vilni, taču agri vai vēlu tā noplaks un beigsies. Dienas kārtībā būs citi varoņi vai antivaroņi, jo to paredz mūslaiku straujais dzīves ritms. Tāpēc hokeja sabiedrībai, lasi, Latvijas Hokeja federācijai (LHF), jau šobrīd būtu jādara viss iespējamais, lai no vēsturiskā panākuma izspiestu sulu līdz pēdējai pilītei. Jo Latvijas sportā ir bijuši vairāki gadījumi, kad šādas iespējas tiek izniekotas un palaistas vējā nemākulīgu sporta funkcionāru dēļ. 

Vēl pirms šī čempionāta LHF pārstāvji sūkstījās, ka valdībā viņi netiekot uzklausīti, tur neizprotot hokeja vajadzības un vispār valsts hokeju atbalsta daudz par maz. Federācijas šefs Aigars Kalvītis pēc izlases iekļūšanas ceturtdaļfinālā, uz repliku, ka tagad arī no valsts atkritīs kaut kas vairāk par pliku paldies, norūca, ka tas vienalga būs nieks salīdzinājumā ar to, kas tika iztērēts šī čempionāta rīkošanā un izlases sagatavošanā (pēc likuma federācijai pienākas nedaudz virs 100 000 eiro). Tobrīd bronzas medaļas gan vēl bija divu uzvaru attālumā, bet tagad situācija ir krasi mainījusies. Nu ir īstais brīdis, lai jebkuram politikānim vai ierēdnim, kam ir teikšana sporta naudas plūsmas virzienu noteikšanā, šautu tieši sejā – dodiet hokejam naudu! Galu galā viens otrs politiķis čempionāta laikā kļuvis teju par izlases dalībnieku, smalkas pieņemšanas seko cita pēc citas. Kad tad, ja ne tagad, bez klauvēšanas un ar kājas vēzienu atvērt jebkuras durvis. Jo hokeja saimniecībā ļoti daudzas lietas būtu jāmaina.