Visās Baltijas valstīs pēdējā gada laikā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuru veido uzkrājumus. Tomēr kaimiņvalstīs to dara salīdzinoši vairāk cilvēku, bet Latvijas iedzīvotāji spiesti biežāk aizņemties.

Iedzīvotāju finanšu labklājības pētījums "Wellbeing 2023" atklāj, ka aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (31,7%) pēdējā gada laikā ir krājis naudu, katru mēnesi atliekot noteiktu summu vai vismaz kādu summu, ko varējis atļauties iekrāt. Tomēr šogad par gandrīz 5% sarucis to respondentu skaits, kuri veikuši regulārus uzkrājumus. Turklāt Latvijas iedzīvotāji pēdējā gada laikā arī aizņēmušies vairāk nekā kaimiņvalstīs – tādi, kuri iztikuši bez aizņēmuma no finanšu iestādēm, ģimenes, draugiem vai kolēģiem, Latvijā ir 39,5%, Igaunijā – 42,8%, bet Lietuvā – 55% no aptaujātajiem respondentiem. "Varam pieļaut, ka lielāku kreditēšanas apjomu Latvijā galvenokārt izraisa uzkrājumu trūkums. Tā kā liela inflācija smagi skāra visas Baltijas valstis, lai pielāgotos straujajam cenu kāpumam, ievērojamai daļai iedzīvotāju nācās lūgt aizņēmumus gan no finanšu iestādēm, gan saviem ģimenes locekļiem un draugiem," secina uzņēmuma "IPF Digital" vadītājs Latvijā Toms Vandāns.

Trešā daļa bez uzkrājumiem

Lietuvā uzkrājumus veidojuši 37,5% iedzīvotāju (pirms gada – 44%), bet Igaunijā – 39,1% iedzīvotāju (pirms gada – 44%). Savukārt 33,2% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudu nav uzkrājuši nemaz (pirms gada 31,9%), Lietuvā – 23,8% (pirms gada 21,1%), bet Igaunijā – 28,5% (pirms gada 25,6%).