Vēsturnieka Timotija Snaidera vairāk nekā 500 lappušu biezajā grāmatā ar nosaukumu "Asinszemes" ir aprakstīts divdesmitajā gadsimtā totalitāro režīmu pastrādātais pret cilvēci, un viena no grāmatā minētajām zemēm ir Ukraina. Par asinszemi tā ir kļuvusi arī šajā gadsimtā. Karos vienmēr ir klāt esoša asinsnauda ne tikai kā ekonomikas sastāvdaļa, bet pat kā tās dzinējs, tam spilgts piemērs – mūsdienu Krievija. 

Kaut gan kara sākumā valdīja uzskats, ka Krievijas ekonomika teju vai pāris mēnešos sabruks, tomēr, pateicoties asinsnaudai, tas nenotika.

Krievijas ekonomists un politologs Vladislavs Inozemcevs ir ieviesis jaunu apzīmējumu – "smertonomika" (nāves ekonomika). Bail pat iedomāties tās asinsnaudas apjomus, kas kalpo karam un nogulsnējas ofšoros. Krievijas valdība naudu izmanto kā līdzekli "brīvprātīgai" piespiedu iesaukšanai armijā – zinot pilsoņu zemo dzīves līmeni un nespēju samaksāt kredītus, valsts pamet viņiem vienīgo glābšanas riņķi – krietnu naudas summu par piedalīšanos noziedzīgā karā un arī zārka naudu, kuru gan bieži tuvinieki tā arī nesaņem. Naudu aizstāj ar pārtikas produktiem un malku vai kādām citām materiālām lietām. No morālajiem stimuliem atliek vien melīgie apgalvojumi par kritušo varonību, medaļas un ordeņi, ko bēru ceremonijā nes uz sarkaniem spilventiņiem.