Latvijas basketbola izlase šajā Eiropas čempionātā, nespēlējot ātrāko basketbolu, vidēji mačā ielaida 78,6 punktus jeb par aptuveni sešiem vairāk nekā pirms desmit gadiem. Abos turnīros ar Kristapu Porziņģi ierindā esam ielaiduši vairāk nekā divos čempionātos pirms viņa. Ar ko tas izskaidrojams?

Maucām pēc sajūtas

Šajā vasarā Latvijas izlases Ahilleja papēdis bija spēle aizsardzībā – kā no pirmajām pārbaudes spēlēm buksējām, tā līdz zaudējumam astotdaļfinālā pret Lietuvu nespējām sakārtot spēli pie sava groza. Trijās no sešām lielajām spēlēm (Turcija, Serbija, Lietuva) ielaidām vidēji 88 punktus.

"Dati visā pasaulē, sākot ar Rīgas "Zeļļiem" un līdz pat Nacionālajai basketbola asociācijai, rāda, ka vajag mainīties pie visiem aizsegiem, bet mēs to darījām samērā maz, maucām pēc sajūtas. Pasaules kausā visu laiku mainījāmies otrajā puslaikā, kad bijām mīnusā. Es nezinu, vai tagad tas atrisinātu situāciju, bet ticu vairāk šai stratēģijai," "Latvijas Avīzei" pauda Rīgas "Zeļļu" ģenerālmenedžeris Artūrs Šēnhofs, piebilstot – visās nozīmīgākajās spēlēs pērn un šogad pretinieku ārējās līnijas spēlētāji pret Latviju aizvadīja labākās spēles, metot ar ļoti augstu procentu. "Tad ir trīs varianti – vai nu mums ir reti slikti aizsardzības spēlētāji, kaut ko darām nepareizi, vai arī esam absolūti neveiksmīga komanda. Droši vien nav tikai vienas pareizās atbildes."