Iepriekšējos desmit gadus carnikavietis Toms Skujiņš parasti martā un aprīlī sparīgi mina pedāļus slavenajās vienas dienas klasikās Rietumeiropā, taču šogad tā vietā, lai startētu Beļģijas, Nīderlandes un Francijas bruģētajos ceļos, viņš spiests apmeklēt ārstus. 

Pirms trim nedēļām Parīzes–Nicas velobraucienā Toms piedzīvoja kritienu, taču veselības likstām ar to nav saistības. Vairāk par šā brīža situāciju pēdējo divu gadu labākais Latvijas sportists pastāstīja intervijā "Latvijas Avīzei".

Pēc tava ieraksta sociālajos tīklos noprotams, ka šobrīd esi uz ilgākas pauzes. Kas noticis?

T. Skujiņš: Parīzes–Nicas velobrauciena laikā kārtīgi saslimu un vēl šobrīd līdz galam nav skaidrs, kas tieši man kaiš. Šobrīd jāstaigā pie ārstiem, pamazām, pamazām kļūst labāk, bet vēl ir tāls ceļš ejams, līdz varēšu atgriezties. Nepatīkamākā lieta ir tā, ka nav skaidrs, kas notika.

Kad sākās problēmas?

Parīzes–Nicas pirmajā posmā nokritu un tobrīd šķita, ka kritiens iespaido pašsajūtu. Diemžēl dienā, kad sasitumi vairs tik ļoti nesāpēja, bija skaidrs, ka pie vainas nav kritiens, bet ir kaut kas nopietnāks.

Kā notiek ārstēšanās, un kādas ir prognozes?