Kurp virzās olimpiskās spēles, ja tajās piedalās sportisti no tādām agresorvalstīm kā Krievija un Baltkrievija, bet tiek diskvalificēts Ukrainas pārstāvis par to, ka vēlas godināt karā nogalināto biedru piemiņu? Arī ar šādām pārdomām no Itālijas atgriezies Latvijas skeletona izlases treneris Ivo Šteinbergs. Viņš ir nelokāms pārliecībā, ka pret netaisnību jācīnās, un sola – protesti nebeigsies.

Olimpisko spēļu pamatlicējs Pjērs de Kubertēns, vīrs ar augstiem morāliem standartiem, pat nespētu iedomāties, ka rīkotāji var tik rupji pārkāpt olimpiskos principus un izšķirošo lomu nospēlē politika un nauda. Jau savas dzīves laikā viņš parādīja, ka olimpiskie principi un līdzdalība politikā nav savienojami. 1916. gadā Kubertēns nolika Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta pilnvaras, gatavojoties uzvilkt mundieri, lai dotos uz fronti.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieļaus tik politiski motivētu lēmumu – diskvalificēt ukraiņu skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par ķiveres lietošanu sacensībās, uz kuras uzgleznoti karā nogalināto sportistu un treneru portreti. Tāpat domāja pats ukraiņu sportists. Tomēr neilgi pirms starta saņēma Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas lēmumu, protams, ar SOK “svētību”, ka sacensībās piedalīties ir aizliegts.