XXV ziemas olimpiskās spēles Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d’Ampeco Latvijai izvērtās ļoti veiksmīgas – ar divām izcīnītām medaļām, turklāt šorttrekista Roberta Krūzberga bronza 1500 metru distancē bija pirmā medaļa ārpus renes sporta veidiem un patiesībā zelta vērtē, jo sportists startēja ar nopietnu ceļgala traumu un vēsturiskais panākums tika gūts vīrišķīgā cīņā ar pasaules labākajiem šorttrekistiem un pašam ar sevi.

Ar Robertu Krūzbergu tiekos agrā rīta stundā restorānā “Zviedru vārti” pirms viņa došanās uz Latvijas olimpiskās komandas pieņemšanu pie Valsts prezidenta Rīgas pilī. Mierīgs, nosvērts, atturīgs puisis, kurā ārpus ledus laukuma grūti atpazīt enerģisko, fiziski spēcīgo un taktiski viltīgo šorttrekistu, kurš pirms pusotra mēneša Milānā, izcīnot bronzas medaļu – pirmo olimpisko godalgu Latvijas šorttreka vēsturē –, lika sajūsmā uzgavilēt gan saviem komandas biedriem un Latvijas delegācijai, gan tūkstošiem latviešu līdzjutēju pie televizoru ekrāniem.

Atklāti sakot, daudzi – un arī es – gaidīja no Roberta medaļu jau tūkstoš metru distancē, kur A fināla slidojumā piedalījās un par trim medaļām cīnījās tikai pieci dalībnieki, bet veiksme bija lēmusi mūsu šorttrekistam uzsmaidīt tieši visgarākajā – tūkstoš piecsimt metru distancē, vietu uz goda pjedestāla izkarojot starp deviņiem konkurentiem, turklāt piedaloties ar traumētu ceļgalu.